PETANKA SPĒLES OFICIĀLIE NOTEIKUMI

Noteikumi ir spēkā visām nacionālajām federācijām un FIPJP Federācijas dalībniekiem

 

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. punkts. Komandu sastāvs

Petanks ir sporta spēle. To spēlē:

- 3 spēlētāji pret citiem 3 spēlētājiem (triplets).

To var spēlēt arī:

- 2 spēlētāji pret citiem 2 spēlētājiem (dubultspēle);

- viens pret vienu (vienspēle).

Spēlējot tripletā, katrs spēlētājs izmanto 2 bumbas.

Dubultspēlēs un vienspēlēs katrs spēlētājs izmanto 3 bumbas.

Citas spēlētāju kombinācijas nav atļautas.

 

2. punkts. Apstiprināto bumbu apraksts

Petanku spēlē ar FIPJP Federācijas apstiprinātām bumbām, kas atbilst šādiem kritērijiem:

 

1) Tām jābūt izgatavotām no metāla.

2) To diametram jābūt robežās no 7,05 cm (minimums) līdz 8 cm (maksimums).

3) To svaram jābūt robežās no 650 g (minimums) līdz 800 g (maksimums).

Uz bumbām jāiegravē ražotāja marka un bumbas svars, šādām norādēm vienmēr jābūt skaidri salasāmām.

Sacensībās 11 gadus veciem vai jaunākiem spēlētājiem var izmantot bumbas, kuru svars ir 600 g, bet diametrs – 65 mm. Bumbām jābūt apstiprinātām.

 

4) Bumbas nedrīkst būt izgatavotas no svina vai pildītas ar smiltīm. Bumbas pēc to izgatavošanas apstiprināta ražotāja rūpnīcā nedrīkst nekādā veidā pārtaisīt, modificēt vai veikt jebkādas citas patvarīgas izmaiņas. Svarīgi atzīmēt, ka bumbu atkārtota rūdīšana nolūkā mainīt to ražošanas procesā radīto cietību ir aizliegta.

Uz bumbām ir atļauts iegravēt spēlētāja vārdu un uzvārdu (vai iniciāļus), kā arī dažādus logotipus, iniciāļus un akronīmus, ievērojot ražotāja specifikācijas.

2. a) punkts. Sods par neatļautu bumbu izmantošanu

Spēlētājs, kas pārkāpj šo noteikumu 4. punktu, tiek nekavējoties diskvalificēts kopā ar šī spēlētāja komandas biedriem.

Ja bumbai nav veiktas patvarīgas izmaiņas, bet tā ir nolietota vai tai ir ražošanas procesā radušies defekti, tā neiztur oficiālo pārbaudi vai neatbilst augstāk 1., 2., un 3. punktā minētajiem noteikumiem, spēlētājam tā ir jānomaina. Spēlētājs var nomainīt arī visu bumbu komplektu.

Spēlētāju pretenzijas saistībā ar šiem trim punktiem ir pieļaujamas tikai pirms spēles sākuma. Līdz ar to spēlētāju interesēs ir nodrošināt, lai to bumbas un pretinieka bumbas atbilstu augstāk minētajiem noteikumiem.

 

Pretenzijas saistībā ar 4. punktu var celt jebkurā brīdī spēles gaitā, bet pirms izspēles beigām. Tomēr, sākot ar trešo izspēli, ja pretenzija pret pretinieka bumbām izrādās nepamatota, pie pretinieka rezultāta tiek pieskaitīti 3 punkti.

 

 

Spēles tiesnesis vai žūrija var jebkurā laikā pieprasīt viena vai vairāku spēlētāju bumbu pārbaudi.

3. punkts. Apstiprinātie košoneti

Košoneti (mazās bumbiņas) tiek izgatavotas no koka vai sintētiska materiāla, uz tiem jābūt ražotāja marķējumam. Košonetiem nepieciešams FIPJP Federācijas apstiprinājums par to atbilstību precīzām specifikācijām saskaņā ar noteiktajiem standartiem.

Košonetu diametram jābūt 30 mm (ar ±1 mm pielaidi).

Košonetu svaram jābūt robežās no 10 līdz 18 g. Ir atļauts izmantot krāsotus košonetus. Nedrīkst izmantot no sintētiska materiāla vai koka izgatavotus košonetus, ko var pacelt no zemes ar magnētu.

 

4. punkts. Licence

Pirms sacensību sākuma ikvienam spēlētājam ir jāuzrāda licence vai, saskaņā ar attiecīgās federācijas noteikumiem, dokuments, kas apliecina personu un to, ka šis spēlētājs ir federācijas biedrs.

SPĒLES NORISE

5. punkts. Spēles teritorija un noteikumi laukumā

Petanku var spēlēt uz jebkuras virsmas. Tomēr, saskaņā ar orgkomitejas vai spēles tiesneša lēmumu, komandas var lūgt spēlēt konkrētā iezīmētā laukumā. Šādā gadījumā nacionālajiem čempionātiem un starptautiskām sacensībām ir jānorit laukumā, kura minimālie izmēri ir 15x4 m (garums x platums).

Citās sacensībās federācijas var pieļaut izmaiņas šajos minimālajos izmēros, tomēr laukums nedrīkst būt mazāks par 12x3 m (garums x platums).

Spēles teritorija sastāv no celiņiem nenoteiktā skaitā, kas ir norobežoti viens no otra ar auklu. Auklas izmēri nedrīkst traucēt spēles norisei. Aukla, ar kuru ir atzīmēti celiņu sāni, nav auta līnija. Celiņa gala līnija un spēles laukuma ārmalas līnija ir auta līnijas.

Ja celiņi ir izvietoti galā viens aiz otra, tad celiņus savienojošās gala līnijas ir auta līnijas.

Ja spēļu laukums tiek norobežots ar barjerām, tās jānovieto ne mazāk kā 1 metra attālumā no spēles laukuma ārmalas līnijas.

Spēle tiek spēlēta līdz 13 punktiem. Līgu un kvalifikācijas spēļu gadījumā spēle var noritēt līdz 11 punktiem.

Dažas sacensības var organizēt ar laika kontroli. Šādām sacensībām jānorit iezīmētu celiņu robežās un visas celiņu malu līnijas ir auta līnijas.

6. punkts. Spēles sākums un noteikumi attiecībā uz apli

Ja organizētāji nav noteikuši spēles laukumu, tad, lai noteiktu, kura komanda izvēlēsies laukumu un pirmā metīs košonetu, spēlētāji velk lozes (met monētu).

Ja celiņu ir norādījuši organizatori, tad košoneta izspēle notiek šajā celiņā. Attiecīgās komandas bez spēles tiesneša atļaujas nedrīkst iet uz citu celiņu.

Kāds no lozes vilkšanā uzvarējušās komandas dalībniekiem izvēlas starta punktu un novieto vai uzzīmē uz zemes apli. Ja aplis tiek uzzīmēts, tad tā diametram ir jābūt ne mazākam par 35 cm un ne lielākam par 50 cm. Tā izmēriem jābūt tādiem, lai jebkura spēlētāja pēda pilnībā ietilptu tajā.

Ja izmanto gatavu apli, tam jābūt izgatavotam no cieta materiāla, ar iekšējo apļa diametru 50 cm (ar +/-2 mm pielaidi).

Salokāmus apļus ir atļauts izmantot, ja tie ir izgatavoti pēc FIPJP Federācijas apstiprināta parauga, ar atbilstošu materiāla cietību.

Spēlētājiem ir jāizmanto organizētāju nodrošinātie noteikumiem atbilstošie apļi.

Spēlētājiem ir jāpieņem arī pretinieku nodrošināti FIPJP Federācijas apstiprināti cieti vai salokāmi apļi. Ja šādi apļi ir abām komandām, tos izvēlas komanda, kas uzvarēja lozes vilkšanā.

 

Visos gadījumos aplis ir jāiezīmē pirms košoneta metiena.

Apli jāiezīmē (vai jānovieto) vairāk nekā 1 metra attālumā no tuvākā šķēršļa un vismaz 2 metru attālumā no cita tobrīd izmantota metiena apļa.

Komandai, kas uzvar lozes vilkšanā vai iepriekšējā izspēlē, tiek dots viens mēģinājums izspēlēt košonetu. Ja košoneta metiens netiek ieskaitīts, tas tiek nodots pretiniekam, kas var to novietot spēles laukumā jebkurā noteikumiem atbilstošā vietā.

Komandai, kas gatavojas izspēlēt košonetu, ir jānodzēš visi uzzīmētie metiena apļi, kas atrodas metiena apļa tuvumā.

Izspēles laikā apļa iekšpusi var pilnībā attīrīt no grants, oļiem u.tml., bet pēc izspēles pabeigšanas virsmas stāvoklis apļa iekšpusē ir jāatjauno.

 

Aplis netiek uzskatīts par auta zonu.

 

Spēlētāja pēdām pilnībā jāatrodas apļa iekšpusē, neskarot tā perimetru. Spēlētājs nedrīkst izkāpt no apļa vai pilnībā atraut pēdas no zemes, iekams izspēlētā bumba nav pieskārusies zemei. Metiena laikā neviena cita ķermeņa daļa nedrīkst pieskarties zemei ārpus apļa. Spēlētājs, kas neievēro šo noteikumu, tiek sodīts saskaņā ar 35. punkta noteikumiem.

Izņēmuma gadījumā invalīdi, kam ir kāju kustības traucējumi, drīkst novietot apļa iekšpusē tikai vienu pēdu. Ja spēlē piedalās spēlētāji riteņkrēslos, vismaz vienam riteņkrēsla ratam (mešanai izmantotās rokas pusē esošajam ratam) ir jāatrodas apļa iekšpusē.

Ja kāds no komandas dalībniekiem izspēlē košonetu, tas nenozīmē, ka šim dalībniekam ir jāuzsāk spēle pirmajam.

Ja kāds spēlētājs paceļ apli, pirms vēl nav izspēlētas visas bumbas, aplis tiek atlikts atpakaļ vietā, bet izspēlēt bumbas ir atļauts tikai pretiniekam.

7. punkts. Košoneta metiena attālumi

 

Košoneta metiens tiek ieskaitīts, ja:

1) Attālums no apļa iekšējās malas līdz košonetam ir:

- ne mazāks par 6 metriem un ne lielāks par 10 metriem junioriem un senioriem.

- ja sacenšas gados jaunāki spēlētāji, var tikt noteikti mazāki attālumi.

2) Metiena aplis atrodas vismaz 1 metra attālumā no šķēršļiem un 2 metra attālumā no cita izmantotā apļa.

3) Košonets atrodas vismaz 1 metra attālumā no šķēršļa un no tuvākās laukuma malas līnijas. Spēlēs ar laika kontroli šis attālums tiek samazināts līdz 50 cm, izņemot celiņa gala līniju.

 

4) Košonets ir redzams spēlētājam, kura pēdas ir novietotas uz apļa ārmalām un kurš ir ieņēmis pilnīgi vertikālu stāvokli. Ja par šī punkta noteikumiem rodas strīds, spēles tiesnesis neapstrīdami nosaka, vai košonets ir/nav redzams.

 

Nākošajā izspēlē košonets tiek mests no apļa, kas ir novilkts vai novietots vietā, kur košonets atradās iepriekšējās izspēles beigās, izņemot, ja:

 

- aplis pēc novietošanas atrodas mazāk nekā 1 metru no tuvākā šķēršļa,

- košonetu nav iespējams izmest visos noteikumos paredzētajos attālumos.

Pirmajā gadījumā spēlētājs novelk vai novieto apli noteikumos paredzētajā attālumā no šķēršļa.

Otrajā gadījumā spēlētājs var atkāpties atpakaļ atbilstoši iepriekšējās izspēles pozīcijai, nepārsniedzot maksimālo košoneta metienam atļauto attālumu. Šī iespēja tiek dota tikai tad, ja košonetu nevar izmest maksimālajā attālumā nevienā citā virzienā.

Ja košonets nav izspēlēts atbilstoši augstāk minētajiem noteikumiem, pretinieku komanda novieto košonetu uz zemes ieskaitāmā atrašanās vietā. Pretinieku komanda var arī pārvietot apli atpakaļ atbilstoši šiem noteikumiem gadījumā, ja vieta, kurā apli novietoja pirmā komanda, neļauj izmest košonetu maksimālajā attālumā.

 

Jebkurā gadījumā komandai, kas veica noteikumiem neatbilstošu košoneta metienu, ir jāveic pirmais bumbas metiens.

Komandai, kas ieguvusi tiesības mest košonetu, metiena izdarīšanai tiek dota ne vairāk kā 1 minūte. Komandai, kas pēc neveiksmīga pretinieka metiena ir ieguvusi tiesības novietot košonetu, tas ir jāizdara nekavējoties.

 

8. punkts. Košoneta metieni, kas netiek ieskaitīti

Ja košoneta metienu aptur spēles tiesnesis, pretinieks, skatītājs, dzīvnieks vai kustīgs priekšmets, metiens netiek ieskaitīts un tas ir jāveic atkārtoti.

Ja košoneta metienu aptur tās pašas komandas dalībnieks, pretinieki novieto košonetu ieskaitāmā atrašanās vietā.

Ja pēc košoneta metiena tiek izspēlēta pirmā bumba, pretiniekam joprojām ir tiesības apstrīdēt košoneta atrašanās vietas atbilstību noteikumiem, izņemot, ja košonetu ir novietojis pats pretinieks.

Pirms košoneta atdošanas pretiniekam novietošanai laukumā abām komandām ir jāatzīst, ka metiens nav ieskaitāms vai arī šāds lēmums ir jāpieņem spēles tiesnesim. Ja kāda komanda lemj citādi, tā zaudē košoneta metiena priekšroku.

Ja arī pretinieks ir izspēlējis bumbu, tad košonets tiek nepārprotami atzīts par pareizi izspēlētu un nekādi iebildumi netiek pieņemti.

 

9. punkts. Košonets autā izspēles laikā

Košonets ir autā kādā no 7 zemāk minētajiem gadījumiem:

1) Ja košonets nonāk ārpus spēles laukuma, arī tad, ja tas ieripo atpakaļ noteikumos paredzētajā spēles zonā. Košonets, kas atrodas uz laukuma robežas, tiek ieskaitīts. Autā tas ir tikai pēc pilnīgas izripošanas no spēles laukuma vai pārripošanas pāri auta līnijai, proti, ja, skatoties no augšas, tas pilnībā atrodas ārpus laukuma. Ja košonets atrodas peļķē un brīvi peld tajā, tiek uzskatīts, ka tas ir ārpus spēles laukuma.

 

2) Ja pārvietotais košonets atrodas spēles laukumā, tomēr nav redzams no apļa, kā norādīts 7. punktā. Tomēr košonets, ko aizsedz bumba, nav autā. Spēles tiesnesis drīkst īslaicīgi noņemt no laukuma bumbu, lai konstatētu, vai košonets ir vai nav redzams.

3) Ja košonets ir izsists no vietas un atrodas vairāk nekā 20 metru attālumā (junioru vai senjoru gadījumā) vai 15 metru attālumā (gados jaunāku spēlētāju gadījumā), vai mazāk nekā 3 metrus no metiena riņķa.

4) Ja iezīmētā spēles zonā košonets šķērso vairāk nekā vienu celiņu tieši blakus izmantotajam celiņam un ja tas šķērso celiņa gala līniju.

5) Ja no vietas izsistais košonets nav atrodams 5 minūšu laikā.

6) Ja auta zona atrodas starp košonetu un metiena apli.

7) Ja spēlē ar laika kontroli košonets atstāj apzīmēto spēles laukumu.

 

10. punkts. Šķēršļu aizvākšana

Spēlētājam ir stingri aizliegts piespiest, pārvietot vai nolīdzināt jebkādus šķēršļus spēles zonā. Tomēr spēlētājs, kas taisās izspēlēt košonetu, drīkst pārbaudīt piezemēšanās vietu ar vienu no savām bumbām, uzsitot ar to pa zemi ne vairāk kā trīs reizes. Bez tam spēlētājs, kurš taisās mest bumbu, vai tā komandas biedrs var aizpildīt padziļinājumu zemē, kas ir radies vienas iepriekš izspēlētas bumbas ietekmē.

 

Ja spēlētājs neievēro šo punktu, jo īpaši, ja tas slauka zemi tās bumbas priekšā., pa kuru tiks mests, tas tiek sodīts saskaņā ar 35. punkta noteikumiem.

11. punkts. Košoneta vai bumbas nomaiņa

Spēlētājiem ir aizliegts spēles gaitā nomainīt košonetu vai bumbu, izņemot sekojošus gadījumus:

1) Ja košonets vai bumba nav atrodama 5 minūšu laikā.

2) Ja košonets vai bumba ir saplīsusi. Šādā gadījumā tiek ņemta vērā tās lielākā fragmenta atrašanās vieta.

3) Ja vēl ir atlikušas izspēlējamas bumbas, tad bumba vai košonets, nepieciešamības gadījumā izmērot to, tiek nekavējoties nomainīts pret identiska vai līdzīga diametra bumbu vai košonetu. Nākamajā izspēlē attiecīgais spēlētājs var izmantot jaunu pilnu komplektu.

KOŠONETS

12. punkts. Košoneta aizsegšana vai pārvietošana

Ja izspēles laikā košonetu nejauši aizsedz koka lapa vai papīra gabals, šie priekšmeti ir jāaizvāc.

 

Ja košonets izkustas, piemēram, vēja vai reljefa slīpuma ietekmē, to izkustina spēles tiesnesis, spēlētājs vai skatītājs, kas nejauši uzkāpj uz tā, citā izspēlē izmantota bumba vai košonets, dzīvnieks vai kāds kustīgs priekšmets, košonets tiek novietots atpakaļ tā sākotnējā atrašanās vietā, ja tā iriezīmēta.

Lai izvairītos no strīdiem, spēlētājiem ir jāiezīmē košoneta atrašanās vieta. Pretenzijas attiecībā uz bumbām vai košonetu, kura atrašanās vieta nav iezīmēta, netiek pieņemtas.

Ja košonetu no vietas izkustina tajā pašā spēlē mesta bumba, tas tiek ieskaitīts.

 

13. punkts. Košoneta nonākšana citā spēlē

Ja izspēles laikā košonets nonāk citā spēles laukumā (iezīmētā vai neiezīmētā), tas tiek ieskaitīts atbilstoši 9. punkta noteikumiem.

 

Spēlētājiem, kas izmanto šo košonetu, ir jāgaida, līdz otrā spēlē tiks pabeigta izspēle, un tikai tad tie var pabeigt savu izspēli. Saistībā ar šī noteikuma piemērošanu spēlētājiem ir jāizrāda pacietība un laipnība.

Nākošo izspēli komandas turpina tām ierādītajā laukumā un košonets tiek atkārtoti ievadīts spēlē no vietas, kurā tas atradās brīdī, kad tika pārvietots, saskaņā ar 7. punkta noteikumiem.

 

14. punkts. Noteikumi attiecībā uz košonetu autā

Ja izspēles laikā košonets nonāk autā, ir iespējams viens no trim risinājumiem:

1) Abām komandām ir atlikušas izspēlējamas bumbas, izspēle tiek anulēta un košonetu met komanda, kas ieguva punktus iepriekšējā izspēlē vai uzvarēja lozes vilkšanā.

2) Neizspēlētas bumbas ir atlikušas tikai vienai komandai, šī komanda iegūst tik punktu, cik ir atlikušas neizspēlētās bumbas.

3) Nevienai komandai vairs nav atlikušas izspēlējamas bumbas, izspēle tiek anulēta un košonetu met komanda, kas ieguva punktus iepriekšējā izspēlē vai uzvarēja lozes vilkšanā.

 

15. punkts. Košoneta novietošana pēc tā kustības apturēšanas

1) Ja košonetu pēc trāpīšanas pa to aptur vai novirza no kustības trajektorijas skatītājs vai spēles tiesnesis, košonets paliek vietā, kurā tas apstājas.

2) ja košonetu pēc pēc trāpīšanas pa to spēles laukumā aptur vai novirza no kustības trajektorijas kāds no spēlētājiem, pretiniekam ir iespēja:

a) Atstāt košonetu jaunajā atrašanās vietā.

b) Novietot košonetu atpakaļ sākotnējā atrašanās vietā.

c) Novietot košonetu jebkurā vietā uz taisnes, kas savieno sākotnējo atrašanās vietu ar vietu, kurā košonets tika atrasts tā, lai košonets būtu redzams un attālums līdz aplim nepārsniegtu 20 metrus (15 metrus jaunākiem spēlētājiem).

b) un c) apakšpunktā paredzētos noteikumus var piemērot vienīgi gadījumos, ja košoneta atrašanās vieta ir iepriekš iezīmēta. Pretējā gadījumā košonets paliek vietā, kurā tas tika atrasts.

Ja košonets pēc trāpīšanas pa to šķērso spēles laukuma robežu un atgriežas atpakaļ spēles laukumā, tiek uzskatīts, ka tas ir autā, un tiek piemēroti 13. punkta noteikumi.

 

BUMBAS

16. punkts. Pirmās un nākošo bumbu metieni

Pirmo bumbu izspēlē met spēlētājs, kura komanda uzvarēja lozes vilkšanā vai guva pēdējo punktu. Nākamo metienu izdara komanda, kas nav guvusi punktu.

 

Spēlētājs nedrīkst izmantot nekādus priekšmetus, zīmēt laukumā līniju, pēc kuras varētu vadīties, metot bumbu, vai iezīmēt bumbas piezemēšanās punktu. Izspēlējot pēdējo bumbu, otrā rokā nedrīkst turēt bumbu.

Bumbas ir jāizspēlē pa vienai.

Izmestu bumbu nedrīkst izspēlēt atkārtoti. Tomēr bumba ir jāizspēlē atkārtoti, ja posmā starp metiena apli un košonetu to nejauši aptur vai tās kustības trajektoriju maina citā spēlē izspēlēts košonets vai bumba, dzīvnieks vai kustīgs priekšmets (piem., futbola bumba utt.), kā arī 8.punkta 3. apakšpunktā minētajā gadījumā.

 

Bumbu un košoneta samitrināšana ir aizliegta.

Pirms bumbas metiena spēlētājam ir jānotīra no bumbas dubļi vai citi svešķermeņi uz tās, pretējā gadījumā tiek piemērots 35. punktā paredzētais sods.

Ja pirmā izspēlētā bumba iziet ārpus laukuma, metiena tiesības pāriet pie pretinieka, pēc tam pie otra spēlētāja vai komandas, līdz laukumā vairs nav bumbu.

Ja pēc metieniem vai trāpījumiem laukumā vairs nav palikusi neviena bumba, tiek piemēroti 29. punkta noteikumi par autu.

 

17. punkts. Spēlētāju un skatītāju uzvedība spēles laikā

Noteikumos paredzētajā laikā, kas ir atvēlēts spēlētājam bumbas metiena izdarīšanai, skatītājiem un spēlētājiem ir jāievēro klusums.

Pretinieki nedrīkst staigāt, žestikulēt, vai veikt jebkādas darbības, kas var traucēt spēlētājam, kurš gatavojas metienam. Posmā starp metiena apli un košonetu drīkst palikt tikai spēlētāja komandas biedrs (-i).

Pretiniekiem jāatrodas aiz košoneta vai aiz spēlētāja, un abos gadījumos sānos no izspēles virziena un vismaz 2 metru attālumā vienam no otra.

 

Spēlētāji, kas neievēro šos noteikumus, var tikt izslēgti no sacensībām, ja tie pēc spēles tiesneša aizrādījuma nemaina savu uzvedību.

 

18. punkts. Bumbu metieni un laukumu atstājušās bumbas

Nevienam nav atļauts spēles laikā veikt bumbas izmēģinājuma metienus. Spēlētāji, kas neievēro šo noteikumu, var tikt sodīti atbilstoši nodaļas „Disciplīna” 35. punkta noteikumiem.

Izspēles laikā bumbas, kas atstāj iezīmēto spēles laukumu, tiek ieskaitītas (izņemot 19. punktā paredzētos gadījumus).

 

19. punkts. Bumba autā

Bumba ir autā no brīža, kad tā atstāj spēles laukumu. Bumba, kas nonāk uz norādītā spēles laukuma robežas, tiek ieskaitīta. Bumba ir autā tikai tad, ja tā ir pilnībā šķērsojusi laukuma robežu, proti, ja, skatoties no augšas, tā pilnībā atrodas aiz robežas. Tas pats attiecas uz iezīmētiem celiņiem, kad bumba šķērso vairāk nekā vienu celiņu blakus izspēles celiņam vai šķērso celiņa gala līniju.

 

 

Spēlēs ar laika kontroli, kas norisinās uz iezīmēta celiņa, bumba ir autā tad, ja tā pilnībā šķērso apzīmētā celiņa robežu.

Ja bumba atgriežas spēles laukumā reljefa slīpuma ietekmē vai atsitienā no kustīga vai nekustīga šķēršļa, tā tiek nekavējoties izņemta no spēles, bet jebkurš priekšmets, ko tā izkustināja pa ceļam ārpus laukuma, tiek novietots atpakaļ savā vietā ar noteikumu, ka šo priekšmetu atrašanās vieta ir iezīmēta.

Autā esoša bumba ir nekavējoties jāizslēdz no spēles. Ja tas netiek izdarīts, tad, līdzko pretinieka komanda ir izspēlējusi citu bumbu, autā esošā bumba atgriežas spēlē.

 

20. punkts. Apturētās bumbas

Izspēlēta bumba, ko aptur vai no kustības trajektorijas novirza skatītājs vai spēles tiesnesis, paliek vietā, kurā tā apstājas.

Bumba, ko nejauši aptur vai no kustības trajektorijas novirza tās pašas komandas spēlētājs, ir autā.

Bumbu, ko nejauši aptur vai no kustības trajektorijas novirza pretinieka komandas spēlētājs, pēc metiena izpildītāja izvēles var pārspēlēt vai atstāt vietā, kur tā ir apstājusies.

Ja spēlētājs nejauši aptur vai no kustības trajektorijas novirza mestu vai sistu bumbu, pretinieks var:

1) Atstāt bumbu vietā, kur tā ir apstājusies;

2) Novietot bumbu uz taisnes, kas stiepjas no bumbas sākotnējās atrašanās vietas līdz tās apstāšanās punktam, bet tikai spēles zonā un tikai tad, ja tās atrašanās vieta ir iezīmēta;

 

Spēlētājs, kurš tīši apstādina kustībā esošu bumbu, tiek nekavējoties diskvalificēts kopā ar komandu uz attiecīgās spēles norises laiku.

 

21. punkts. Metienam atvēlētais laiks

Tiklīdz košonets ir ievadīts spēlē, katra spēlētāja rīcībā bumbas izspēlēšanai tiek dota viena minūte. Šis īsais periods sākas no brīža, kad ir apstājusies iepriekš izmestā bumba vai košonets, vai arī gadījumā, ja ir nepieciešams veikt punkta mērījumu, no mērījuma pabeigšanas brīža.

Šie noteikumi attiecas arī uz košoneta metienu.

Spēlētājiem, kas neievēro šo noteikumu, tiek piemērots nodaļas „Disciplīna” 34. punktā minētais sods.

 

22. punkts. No vietas izkustinātas bumbas

Ja uz vietas stāvoša bumba pārvietojas vēja vai reljefa slīpuma ietekmē, to novieto atpakaļ vietā. Tas pats attiecas uz jebkuru bumbu, ko nejauši izkustina spēlētājs, spēles tiesnesis, skatītājs, dzīvnieks vai kustīgs priekšmets.

Lai izvairītos no strīdiem, spēlētājiem ir jāiezīmē bumbu atrašanās vietas. Pretenzijas par neiezīmētām bumbu atrašanās vietām netiek pieņemtas, un spēles tiesnesis pieņem lēmumu, vadoties vienīgi pēc bumbu atrašanās vietas spēles laukumā.

Ja bumba pārvietojas citas spēlē izspēlētas bumbas ietekmē, tā tiek ieskaitīta.

 

23. punkts. Spēle ar pretinieka bumbu

 

Spēlētājs, kurš izspēlē pretiniekam piederošu bumbu, saņem brīdinājumu. Izspēlētā bumba tomēr tiek ieskaitīta, taču to ir nekavējoties jānomaina pret īsto bumbu, iespējams, pēc mērījuma veikšanas.

Ja šāda situācija spēles gaitā atkārtojas vēlreiz, pārkāpumā vainīgā spēlētāja bumba tiek diskvalificēta un visi šīs bumbas izkustinātie priekšmeti tiek atlikti atpakaļ vietā.

24. punkts. Pretēji noteikumiem izspēlētas bumbas

Izņemot gadījumus, kuros šajos noteikumos ir paredzēti konkrēti sodi ar gradāciju, kā minēts 35. punktā, bumba, kas tiek izmesta pretēji noteikumiem, ir autā un jebkurš priekšmets, ko tā ir izkustinājusi savā ceļā, tiek novietots atpakaļ vietā, ar noteikumu, ka tā atrašanās vieta ir iezīmēta.

Tomēr pretiniekam ir tiesības izmantot priekšroku un atzīt metienu par ieskaitāmu. Šajā gadījumā izmestā vai sistā bumba tiek ieskaitīta un jebkurš priekšmets, ko tā ir izkustinājusi, paliek savā vietā.

 

PUNKTI UN MĒRĪŠANA

 

25. punkts. Īslaicīga bumbu noņemšana no laukuma

Lai veiktu punkta mērījumu, ir atļauts noņemt no spēles laukuma bumbas un šķēršļus, kas atrodas starp košonetu un bumbām, attiecībā uz kurām ir jāveic mērījums, iepriekš iezīmējot to atrašanās vietas. Pēc mērījuma veikšanas noņemtās bumbas un šķēršļi ir jāatliek atpakaļ savā vietās. Ja priekšmetus nevar noņemt, mērījumu veic ar bīdmēru.

 

26. punkts. Punktu mērīšana

Punkta izmērīšana ir pēdējā bumbu spēlē ievadījušā spēlētāja vai tā komandas biedra (-u) pienākums. Pretiniekam vienmēr ir tiesības atkārtot šāda spēlētāja veikto mērījumu.

Mērīšana jāveic ar piemērotiem instrumentiem, kam ir jābūt katras komandas rīcībā.

Īpaši atzīmējams, ka mērījumu ir aizliegts veikt ar pēdu. Spēlētāji, kas neievēro šo noteikumu, tiek sodīti atbilstoši nodaļas „Disciplīna” 34. punktam.

Neatkarīgi no mērāmo bumbu atrašanās vietas un izspēles posma ir iespējams vērsties pie spēles tiesneša un tiesneša lēmums ir galīgs. Laikā, kad spēles tiesnesis veic mērījumu, spēlētājiem ir jāatrodas vismaz 2 metru attālumā no tiesneša.

Ar orgkomitejas lēmumu, jo īpaši pa televīziju translētu spēļu gadījumā, var noteikt, ka mērījumus drīkst veikt vienīgi spēles tiesnesis.

 

 

27. punkts. Izslēgtās bumbas

Spēlētājiem ir aizliegts savākt izspēlētās bumbas pirms izspēles beigām.

Bumbas, kas tiek savāktas izspēles beigās pirms vienošanās par punktiem, netiek ieskaitītas. Pretenzijas šajā jautājumā netiek pieņemtas.

Ja spēlētājs savāc savas bumbas no spēles laukuma laikā, kad tā komandas biedru bumbas vēl atrodas laukumā, tiem netiek atļauts izspēlēt šīs bumbas.

 

28. punkts. Bumbu vai košoneta izkustināšana

 

Komandai, kuras spēlētājs mērījuma laikā izkustina košonetu vai kādu no apstrīdētajām bumbām, tiek atņemts viens punkts.

Ja punkta mērīšanas laikā spēles tiesnesis sakustina vai pārvieto košonetu vai bumbu, tam ir jāpieņem taisnīgs lēmums.

 

29. punkts. Bumbas vienādā attālumā no košoneta

Ja divas košonetam vistuvākās bumbas pieder dažādām komandām un atrodas vienādā attālumā no košoneta, ir iespējami 3 rīcības varianti:

1) Ja abām komandām vairs nav izspēlējamu bumbu, izspēle tiek anulēta un košonets nonāk pie komandas, kas guva punktus iepriekšējā izspēlē vai uzvarēja lozes vilkšanā.

2) Ja bumbas ir tikai vienas komandas rīcībā, tā izspēlē šīs bumbas un pieskaita pie sava rezultāta tik daudz punktu, cik tai ir bumbu, kas atrodas tuvāk košonetam nekā tuvākā pretinieka bumba.

3) Ja bumbas ir abu komandu rīcībā, tad kārta izspēlēt vēlreiz ir komandai, kas izspēlēja pēdējo bumbu, tad – pretinieka komandai, un tā pamīšus turpinot, līdz kāda no komandām gūst punktu. Ja bumbas ir tikai vienai komandai, tiek piemēroti iepriekšējā punktā minētie noteikumi.

 

Ja pēc izspēles pabeigšanas spēles laukuma robežās nepaliek neviena bumba, izspēle tiek anulēta.

 

30. punkts. Pie bumbām vai košoneta pielipuši svešķermeņi

Pirms punkta mērīšanas no košoneta vai bumbām jānotīra visi tām pielipušie svešķermeņi.

 

31. punkts. Pretenzijas

Lai pretenzijas tiktu izskatītas, tās ir jāiesniedz spēles tiesnesim. Pēc spēles beigām pretenzijas vairs netiek pieņemtas.

 

DISCIPLĪNA

 

32. punkts. Sods par komandas vai spēlētāja neierašanos

Lozes vilkšanas un rezultātu paziņošanas laikā spēlētājiem jāatrodas pie tiesneša galdiņa. Ja 15 minūšu laikā pēc lozes vilkšanas rezultātu paziņošanas komanda neierodas spēles laukumā, tā tiek sodīta, atņemot tai vienu punktu, ko piešķir pretinieku komandai. Šis laika limits tiek samazināts līdz 5 minūtēm sacensībās ar laika kontroli.

Pēc šī laika limita beigām par katrām kavētām 5 minūtēm pretinieku komandai tiek piešķirts 1 punkts.

Tāds pats sods tiek piemērots sacensību laikā pēc katras lozes vilkšanas un spēles atsākšanas gadījumā pēc pārtraukuma neatkarīgi no tā iemesla.

Komanda, kas neierodas sacensību laukumā stundas laikā pēc spēles sākuma vai atsākšanas, tiek izslēgta no sacensībām.

 

Komanda var sākt sacensības nepilnā sastāvā, negaidot trūkstošo spēlētāju, bet tai nav tiesību izmantot trūkstošā spēlētāja bumbas.

 

Spēlētāji bez spēles tiesneša atļaujas nedrīkst nepiedalīties spēlē vai atstāt spēles laukumu. Jebkurā gadījumā šādas prombūtnes dēļ spēle netiek pārtraukta, kā arī komandas biedriem ir jāizspēlē savas bumbas noteiktās minūtes ietvaros. Ja spēlētājs neatgriežas laukumā līdz brīdim, kad tam ir jāizspēlē sava bumba, šādas bumbas tiek izslēgtas no spēles pēc principa “1 minūte – 1 bumba”.

Ja atļauja nav dota, tiek piemērots 35. punktā paredzētais sods.

Ja notiek negadījums vai rodas medicīniska rakstura problēmas, ko apstiprina oficiāla ārsta izziņa, spēlētājam var atļaut pamest spēli uz ne vairāk kā 15 minūtēm. Ja šī iespēja tiek izmantota ļaunprātīgi, spēlētājs un tā komanda tiek nekavējoties izslēgti no sacensībām.

32. punkts. Sods par komandas vai spēlētāja neierašanos

Lozes vilkšanas un rezultātu paziņošanas laikā spēlētājiem jāatrodas pie tiesneša galdiņa. Ja 15 minūšu laikā pēc lozes vilkšanas rezultātu paziņošanas komanda neierodas spēles laukumā, tā tiek sodīta, atņemot tai vienu punktu, ko piešķir pretinieku komandai. Šis laika limits tiek samazināts līdz 5 minūtēm sacensībās ar laika kontroli.

Pēc šī laika limita beigām par katrām kavētām 5 minūtēm pretinieku komandai tiek piešķirts 1 punkts.

Tāds pats sods tiek piemērots sacensību laikā pēc katras lozes vilkšanas un spēles atsākšanas gadījumā pēc pārtraukuma neatkarīgi no tā iemesla.

Komanda, kas neierodas sacensību laukumā stundas laikā pēc spēles sākuma vai atsākšanas, tiek izslēgta no sacensībām.

 

Komanda var sākt sacensības nepilnā sastāvā, negaidot trūkstošo spēlētāju, bet tai nav tiesību izmantot trūkstošā spēlētāja bumbas.

 

Spēlētāji bez spēles tiesneša atļaujas nedrīkst nepiedalīties spēlē vai atstāt spēles laukumu. Jebkurā gadījumā šādas prombūtnes dēļ spēle netiek pārtraukta, kā arī komandas biedriem ir jāizspēlē savas bumbas noteiktās minūtes ietvaros. Ja spēlētājs neatgriežas laukumā līdz brīdim, kad tam ir jāizspēlē sava bumba, šādas bumbas tiek izslēgtas no spēles pēc principa “1 minūte – 1 bumba”.

Ja atļauja nav dota, tiek piemērots 35. punktā paredzētais sods.

Ja notiek negadījums vai rodas medicīniska rakstura problēmas, ko apstiprina oficiāla ārsta izziņa, spēlētājam var atļaut pamest spēli uz ne vairāk kā 15 minūtēm. Ja šī iespēja tiek izmantota ļaunprātīgi, spēlētājs un tā komanda tiek nekavējoties izslēgti no sacensībām.

 

33. punkts. Spēlētāja kavēšanās

Ja trūkstošais spēlētājs ierodas pēc izspēles sākuma, tas nepiedalās attiecīgajā izspēlē. Šāds spēlētājs var piedalīties spēlē tikai sākot ar nākošo izspēli.

Ja trūkstošais spēlētājs ierodas vēlāk kā vienu stundu pēc spēles sākuma, tas zaudē tiesības piedalīties sacensībās.

Ja šāda spēlētāja komanda spēlē uzvar, tas var piedalīties nākošajā spēlē ar noteikumu, ka šis spēlētājs ir pieteikts sākotnējā komandas sastāvā.

 

Ja sacensības tiek izspēlētas līgās, tad šāds spēlētājs var piedalīties otrajā spēlē neatkarīgi no pirmās spēles iznākuma.

Izspēle tiek uzskatīta par sākušos, tiklīdz košonets ir izmests spēles laukumā, neatkarīgi no tā vai metiens tiek vai netiek ieskaitīts. Spēlēm ar laika kontroli var paredzēt īpašus noteikumus.

 

34. punkts. Spēlētāja nomaiņa

Viena spēlētāja nomaiņa dubultspēlē vai viena līdz divu spēlētāju nomaiņa tripleta spēlē ir atļauta tikai pirms oficiāla paziņojuma par spēles sākumu (ar šāvienu, svilpi, mutisku paziņojumu u.tml.), ar noteikumu, ka maiņas spēlētājs vai spēlētāji nav iepriekš reģistrēti sacensībām citas komandas sastāvā.

 

35. punkts. Sods

Par spēles noteikumu neievērošanu spēlētājiem tiek piespriesti šādi sodi:

1) Brīdinājums – to oficiāli apstiprina spēles tiesnesis, parādot vainīgajam spēlētājam dzelteno kartiņu.

Laika limita pārsniegšanas gadījumā dzeltenā kartiņa tiek parādīta visiem pārkāpumā vainīgās komandas spēlētājiem. Ja kādam no šīs komandas spēlētājiem jau ir parādīta dzeltenā kartiņa, komanda tiek sodīta ar izspēlētās vai izspēlējamās bumbas diskvalifikāciju.

2) Izspēlētās vai izspēlējamās bumbas diskvalifikācija – to oficiāli apstiprina spēles tiesnesis, parādot vainīgajam spēlētājam oranžu kartiņu.

3) Vainīgā spēlētāja izslēgšana no spēles – to oficiāli apstiprina spēles tiesnesis, parādot vainīgajam spēlētājam sarkano kartiņu.

 

4) Vainīgās komandas diskvalifikācija;

5) Divu komandu diskvalifikācija gadījumā, ja abas ir vainīgas pārkāpumā.

Brīdinājums ir soda mērs un to var izteikt tikai pēc noteikumu pārkāpuma izdarīšanas.

Informācijas sniegšana spēlētājiem vai pieprasījums sacensību vai mača sākumā, lai spēlētāji ievērotu noteikumus, nav uzskatāmi par brīdinājumu.

 

36. punkts. Slikti laika apstākļi

Lietus gadījumā ir jāpabeidz iesāktā izspēle, izņemot, ja spēles tiesnesis lemj citādi. Tiesības pieņemt lēmumu par spēles apturēšanu vai atcelšanu nepārvaramas varas radītu apstākļu dēļ ir vienīgi spēles tiesnesim un žūrijai.

 

37. punkts. Jauns spēles posms

Ja pēc paziņojuma par jauna spēles posma sākumu (otrā kārta, trešā kārta utt.) dažas iepriekšējās kārtas spēles vēl nav beigušās, spēles tiesnesis pēc konsultēšanās ar orgkomiteju var pieņemt tādu lēmumu vai mērus, kādus tas uzskata par nepieciešamiem labas sacensību norises nodrošināšanai.

 

38. punkts. Nesportiska uzvedība

Komandas, kas sacensību laikā strīdas, uzvedas nesportiski un izrāda necieņu pret publiku, žūriju vai spēles tiesnesi, tiek izslēgtas no sacensībām. Šāda izslēgšana var novest pie rezultātu neatzīšanas, kā arī pie 39. punktā minēto soda mēru piemērošanas.

 

39. punkts. Slikta uzvedība

Spēlētājam, kas demonstrē sliktu uzvedību, vai vēl ļaunāk – izturas agresīvi pret amatpersonu, spēles tiesnesi, citu spēlētāju vai skatītāju, atkarībā no pārkāpuma smaguma var tikt piemērots viens vai vairāki soda mēri. Tie ir:

1) Izslēgšana no sacensībām.

2) Licences vai oficiālā dokumenta anulēšana.

3) Balvu un izdevumu konfiskācija vai restitūcija.

Sods, ko piemēro vainīgajam spēlētājam, var tikt piemērots arī šāda spēlētāja komandai.

1. soda mēru piemēro spēles tiesnesis.

2. soda mēru piemēro žūrija.

3. soda mēru piemēro orgkomiteja. 48 stundu laikā tā nosūta ziņojumu par ieturētajiem izdevumiem un balvām Federācijas organizācijai, kas lemj par to izmantošanu.

 

Visos gadījumos galīgo lēmumu pieņem iesaistītās Federācijas komitejas priekšsēdētājs.

 

Spēlētājiem ir jāievēro atbilstošs ģērbšanās stils, konkrētāk, ir aizliegts spēlēt bez ķermeņa augšdaļas apģērba, un drošības iemeslu dēļ spēlētājiem ir jāvalkā pilnībā noslēgti apavi, kas aizsargā kāju pirkstus un papēžus.

Spēles laikā ir aizliegts smēķēt, ieskaitot elektroniskās cigaretes. Spēles laikā ir aizliegts arī lietot mobilos telefonus.

Spēlētājs, kas neievēro šos noteikumus, tiek izslēgts no sacensībām gadījumā, ja šādi pārkāpumi netiek novērsti arī pēc spēles tiesneša brīdinājuma.

39. punkts. Slikta uzvedība

Spēlētājam, kas demonstrē sliktu uzvedību, vai vēl ļaunāk – izturas agresīvi pret amatpersonu, spēles tiesnesi, citu spēlētāju vai skatītāju, atkarībā no pārkāpuma smaguma var tikt piemērots viens vai vairāki soda mēri. Tie ir:

1) Izslēgšana no sacensībām.

2) Licences vai oficiālā dokumenta anulēšana.

3) Balvu un izdevumu konfiskācija vai restitūcija.

Sods, ko piemēro vainīgajam spēlētājam, var tikt piemērots arī šāda spēlētāja komandai.

1. soda mēru piemēro spēles tiesnesis.

2. soda mēru piemēro žūrija.

3. soda mēru piemēro orgkomiteja. 48 stundu laikā tā nosūta ziņojumu par ieturētajiem izdevumiem un balvām Federācijas organizācijai, kas lemj par to izmantošanu.

 

Visos gadījumos galīgo lēmumu pieņem iesaistītās Federācijas komitejas priekšsēdētājs.

 

Spēlētājiem ir jāievēro atbilstošs ģērbšanās stils, konkrētāk, ir aizliegts spēlēt bez ķermeņa augšdaļas apģērba, un drošības iemeslu dēļ spēlētājiem ir jāvalkā pilnībā noslēgti apavi, kas aizsargā kāju pirkstus un papēžus.

Spēles laikā ir aizliegts smēķēt, ieskaitot elektroniskās cigaretes. Spēles laikā ir aizliegts arī lietot mobilos telefonus.

Spēlētājs, kas neievēro šos noteikumus, tiek izslēgts no sacensībām gadījumā, ja šādi pārkāpumi netiek novērsti arī pēc spēles tiesneša brīdinājuma.

 

40. punkts. Spēles tiesnešu pienākumi

Tiesnešiem, kas ir nozīmēti sacensību norises kontrolēšanai, ir jānodrošina stingra spēles noteikumu un to papildinošo administratīvo noteikumu ievērošana.

Tiesnešiem ir tiesības diskvalificēt jebkuru spēlētāju vai komandu, kas atsakās ievērot to lēmumus.

Tiesnesis ziņo Federācijas priekšsēdētājam par skatītājiem ar derīgām vai apturētām licencēm, kuru uzvedība spēles laukumā izraisa incidentus. Federācijas priekšsēdētājs izsauc vainīgo pusi vai puses uz disciplinārlietu komitejas sēdi, kurā tiek noteikti piemērojamie soda mēri.

 

41. punkts. Žūrijas sastāvs un lēmumi

 

Jebkuru šajos noteikumos neparedzētu gadījumu izskata spēles tiesnesis, kas to var nodot izskatīšanai sacensību žūrijai. Žūrijas sastāvā jābūt vismaz 3 cilvēkiem, bet ne vairāk par 5. Žūrijas lēmumi saistībā ar šī punkta piemērošanu nav pārsūdzami. Ja balsis sadalās vienādi, žūrijas priekšsēdētājam ir izšķirošā balss.

 

Piezīme: Šie 2016. gada 4. decembrī FIPJP Federācijas izpildkomitejas pieņemtie noteikumi ir spēkā no 2017. gada 1. janvāra.